Transpersona ir cilvēks, kura dzimtes identitāte neatbilst dzimumam, kas noteikts piedzimstot. 20. novembris ir transpersonu piemiņas diena, kad atceramies transpersonas, kuras gājušas bojā naida dēļ. Transpersonas ir daļa no mūsu sabiedrības, kopienām, ģimenēm – un arī daļa no bi+ kopienas un Latvijas.
Cik daudz transpersonu ir Latvijā un vai to kļūst vairāk?
Dažādos starptautiskos pētījumos lēsts, ka 0,5–1,3% sabiedrības ir trans vai nebināri.
(Lielākās aptaujas: US Williams Institute, UK ONS, EU LGBTQI Survey)
Tas nozīmē, ka Latvijā ir aptuveni 9 000–24 000 trans un nebināru cilvēku un vienmēr ir eksistējuši. Tā nav mūsdienu vai modes lieta, taču tāpat kā par seksuālu orientāciju, kas nav heteroseksuāla – par to līdz pavisam nesenam laikam vienkārši nerunāja, sodīja un slēpa no sabiedrības. Tāpat kā ar homoseksuālitāti – to mēdza uzskatīt par psihisku saslimšanu. Šodien zinātne un medicīnas profesionāļi atzīst – orientācija, kas nav heteroseksuāla, ne dzimtes identitāte, kas neatbilst dzimšanas brīdī piešķirtajam dzimumam – NAV slimība.
Aizvien vairāk sākam arī saprast, ka runāšana par šīm tēmām – neaplipina kādu ar citu orientāciju vai dzimtes identitāti. Tā tikai un vienīgi veicina izpratni, empātiju, kā arī tiem, kuri tiešām jūt, piemēram, pievilcību pret vairāk kā vienu dzimumu, vai, kuru dzimtes identitāte nesakrīt ar to, kas uzrakstīta pasē – palīdz nesajusties vieniem un saņemt nepieciešamo atbalstu. Arī es, raksta autore, esmu audzināta 90os un 00os, vidē, kur par LGBT+ kopienu nerunāja saskaņā ar konservatīvi kristīgajām vērtībām. Tas gan nav mainījies, ka joprojām esmu biseksuāla (sajutu to jau pusaudžu gados), taču manu dzimtes identitāti nevienu brīdi nav apdraudējusi izpratne par transpersonu izaicinājumiem.
Kāpēc šķiet, ka pēdējā laikā par transpersonām runā tik daudz un tik negatīvi?
Pateicoties tam, ka sabiedrībā par dzimtes identitiātes jautājumiem trūkst pierādījumos balstītas vispārējas izpratnes, izglītības, rodas vieta aizspriedumiem, negatīvai attieksmei un pat bailēm. Diemžēl zināšanu trūkumu veicina un izmanto arī cilvēki, kuriem tas šķiet kā vienojošs, skaļš veids kā novērst uzmanību no citiem, lieliem izaicinājumiem Latvijā. Runa ir, protams, par politiķiem un ‘’viedokļu līderiem’’, kuriem iestāšanās pret transpersonām un naida kurināšana, ir viegls un gards kumoss reitingu celšanai. Politiķiem, kuri izvelk ‘’gendera’’ kārti, kurai saknes aug no Krievijas informatīvās telpas, ar saviem vēlētājiem vairs nav jārunā par to, kā stiprināt drošību, saliedēt sabiedrību, mazināt sociālo nevienlīdzību un senioru nabadzību vai uzlabot veselības aprūpes pieejamību. Ne velti 2025. gada rudenī, gad pirms 15. Saeimas vēlēšanām, tika aktualizēta Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Sabiedrību kopumā konvencija vairs neinteresē un vēl jo mazāk transpersonas. Tomēr, ja politiķi no Saeimas tribīnes un medijos skaļi pauž, ka šāda konvencija uzspiež kādam dzimuma maiņu, cenšas ieviest likumu, kas konvenciju atceltu, sabiedrības daļā, kas nav pietiekoši informēta par konvencijas patieso saturu vai dzimtes un dzimuma jautājumiem kļūst satraukta. Rezultātā transpersonas cieš no pastiprinātas negatīvas uzmanības publiskajā telpā un arī privāti. Turpretī – naidu kurinošajiem politiķiem izdevies novērst uzmanību no, piemēram, savas bezdarbības citos jautājumos, ir bijusi iespēja būt mediju raidījumos. Taču pēc būtības neeksistē neviena spēcīga, konkrēta, faktos balstīta argumenta pret konkrēto konvenciju vai naidam pret transpersonam.
Ar kādiem izaicinājumiem transpersonas saskaras visbiežāk?
Pētījumi norāda uz risku kopumu:
- diskriminācija darba tirgū un veselības aprūpē
- augsts vardarbības risks (fiziska, emocionāla, seksuāla)
- psiholoģiskais stress aizspriedumu un noraidījuma dēļ
- ierobežota pieeja dzimtes afirmējošai aprūpei
- sociāla izolācija un augstāks pašnāvības risks
Šie izaicinājumi nav pašu transpersonu radīti – tās ir sabiedrības attieksmes sekas. Tāpēc arī atbildība gulstas uz katra no mums – veidot Latviju drošāku un iekļaujošāku, sākot ar to, ka ieklausamies pašu transpersonu pieredzē un šīs kopienas balsis padaram skaļākas.
NEONA biedrs Eliots Dāvis Kuzmickis, kurš ir trans vīrietis, dalījās ar mums savā pieredzē, par būšanu trans un bi+:
Trans cilvēki ir B+ kopienās, un B+ cilvēki ir trans kopienās. Mūsu visu starta punkti, pieredzes un ceļi var būt ļoti atšķirīgi, taču sajūtas bieži ir līdzīgas — vēlme būt redzamiem, pieņemtiem un neapšaubītiem savā autentiskumā.
Daudziem dzimtes identitāte un seksualitāte atveras atšķirīgos dzīves brīžos. Arī man dzimtes identitāte kļuva skaidra agrā vecumā, bet seksualitāte – vēlāk. Kad iznācu no skapja kā trans vīrietis, izjutu spiedienu gan no speciālistiem, gan sabiedrības, ka man viss ir “jāpierāda”. Stereotipu dēļ šajā posmā slēpu savu seksualitāti, lai izskatītos “vairāk” vīrietis. Taču, pieņemot savu personīgo vīrišķību, atguvu arī savu jau agrāk apzināto panseksualitāti.
Tāpēc ir tik svarīgi, lai kopienās, kurās esam, varam būt pieņemti un neapšaubīti — visā savā daudzslāņainībā. Mēs kā minoritāšu pārstāvji labi zinām, cik nozīmīgi ir atrast kopīgo, cienīt citādo un mācīties to, ko vēl nezinām.
Cik liela daļa transpersonu ir B+?
- 17.6% transpersonu identificējās kā heteroseksuāli. (Reisner et al.,2023)
- 18,9% ir biseksuāli (pievilcība pret vairāk kā vienu dzimumu)
- 12% ir panseksuāli (pievilcība neatkarīgi no dzimuma)
- 18,1% ir kvīri (personas, kas nav heteroseksuālas vai kuru dzimtes identitāte nesakrīt ar piedzimstot piešķirto, vai kuras veido ētiskas nemonogāmas personīgās attiecības)
Kā redzam – transpersonas ir gan B+ kopienā gan visur citur – skolās, darbavietās, ģimenēs, mūsu draugu lokā – dažādu vecumu un profesiju cilvēki, kas piedalās Latvijas tautsaimniecībā, kuriem kā visiem ir tiesības dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Un galu galā – Mātei Latvijai visi bērni ir mīļi.
Mīlēsim viens otru, cienīsim un svinēsim mūsu dažādību!
Noderīgi resursi
Safe Space raidieraksts ar Eliotu un Noa – Kā ir būt transvīrietim Latvijā?
https://safespace.lv/propaganda/epizodes/21
The Rainbow Project – trans un nebinaritātes skaidrojumi
https://www.rainbow-project.org/what-we-do-mean-by-trans-or-non-binary/
Bi Resource Center – mīti par bi+ transpersonām
https://biresource.org/trans-bi-folks/
Autors: Ieva Feldmane, NEONS vadītāja
Publicēts 20.11.2025.
