Vai esi kādreiz pieķēris sevi šaubām par savu identitāti? Vai arī – juties vainīgs vai apkaunots par savu seksualitāti, pat tad, ja apkārtējie neko negatīvu nav teikuši? Šīs izjūtas daudziem biseksuāliem un panseksuāliem (B+) cilvēkiem ir pazīstamas.
B+ ir apzīmējums cilvēkiem, kas izjūt pievilcību pret vairāk nekā vienu dzimumu. Lasi vairāk šeit.
To dēvē par iekšējo binegativitāti – negatīviem priekšstatiem un aizspriedumiem, kas vērsti pret savu biseksualitāti vai panseksualitāti un var būtiski ietekmēt mentālo veselību.
Oktobris ir Mentālās veselības mēnesis, un tas ir īstais laiks pievērsties šai mazāk redzamajai, bet ļoti nozīmīgajai pieredzes daļai. Iekšējā binegativitāte nereti ir klusais stress, kas dzīvo mūsos gadiem – līdz brīdim, kad sākam to atpazīt un pārveidot.
Kas ir binegativitāte un iekšējā binegativitāte?
Binegativitāte nozīmē negatīvus priekšstatus, aizspriedumus vai diskriminējošu attieksmi pret biseksualitāti un biseksuāliem cilvēkiem kopumā.
Tā ietver stereotipus, ka biseksualitāte ir “pārejas posms”, “apjukums” vai “neuzticība”.
Savukārt iekšējā binegativitāte ir šo aizspriedumu internalizētā versija pašiem biseksuāliem cilvēkiem – kad cilvēks pats sāk ticēt negatīvajiem vēstījumiem un tos vērst pret sevi. Tā var izpausties kā:
- šaubas par sevi: “Varbūt es tomēr neesmu īsti biseksuāls/a?”
- vaina vai kauns: “Kāpēc es tāds/a esmu?”
- bailes no atklātības: “Ja pateikšu partnerim, viņš nesapratīs.”
Kāpēc binegativitāte, ne bifobija?
Binegativitāte ir zinātniski precīzāks un realitātei atbilstošāks termins nekā bifobija, jo tas precīzāk ietver negatīvu attieksmju veicinātājus. Negatīva attieksme pret biseksualitāti pārsvarā nav balstīta neracionālās bailēs vai klīniskajos trauksmes traucējumos kā, piemēram, fobijas, bet gan aizspriedumos, zināšanu trūkumā un tādās emocionālās reakcijās kā riebums un dusmas.
Ko rāda pētījumi par binegativitāti un mentālo veselību?
Eiropas Pamattiesību aģentūras (2020) dati rāda, ka 87% LGBT+ cilvēku Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā jutušies nomākti vai depresīvi, un 38% – lielāko daļu laika.
Šie skaitļi norāda ne tikai uz sabiedrības attieksmi, bet arī uz iekšējās stigmas ietekmi.
Pētījumi arī konsekventi parāda, ka biseksuāli cilvēki piedzīvo lielāku psiholoģisko stresu nekā heteroseksuāli vai homoseksuāli cilvēki.
Turklāt, Austrālijas Ģimenes ārstu koledžas (RACGP, 2019) pētījums parāda, ka:
- augstāki iekšējās binegativitātes līmeņi,
- dzīvošana heteroseksuālās attiecībās ar mazāk atbalstošu partneri,
- un zems sociālais atbalsts
būtiski paredz paaugstinātu depresijas un trauksmes risku.
Šajā pētījumā arī uzsvērts, ka biseksuāli cilvēki, meklējot mentālo palīdzību, biežāk saskaras ar terapeitu negatīvu reakciju par viņu seksualitāti – līdz pat 49% gadījumu. Tas rada papildu barjeru, lai vispār vērstos pēc palīdzības un to saņemtu.
Arī The Trevor Project (2023) dati ASV parāda likumsakarīgu ainu saistībā ar B+ mentālo veselību:
- 55% biseksuālu un 66% panseksuālu cilvēku pēdējā gada laikā piedzīvojuši depresijas simptomus,
- 71% biseksuālu un 79% panseksuālu – trauksmes simptomus,
- gandrīz katrs otrais ir apsvēris pašnāvību pēdējā gada laikā.
Šie rādītāji ir augstāki nekā citu LGBT+ grupu pārstāvjiem, un viens no būtiskākajiem riska faktoriem ir tieši iekšējā binegativitāte (Pollitt and Roberts, 2022, Abbott et al., 2025).
Velasco et al. (2024) pētījums apliecina, ka diskriminācija no heteroseksuāliem indivīdiem tiešā veidā paredz depresijas simptomu līmeni, savukārt sociālais atbalsts darbojas kā svarīgs aizsargfaktors. Tas var mazināt depresijas risku pat tad, ja iekšējā binegativitāte pastāv.
Kā iekšējā binegativitāte ietekmē mentālo veselību?
Psiholoģiskā līmenī iekšējā binegativitāte darbojas kā iekšējs konflikts starp identitāti un sociālajiem vēstījumiem.
Kad cilvēks ilgstoši dzird, ka “biseksualitāte nav īsta” vai ka “vajag taču izvēlēties”, šie ārējie vēstījumi ar laiku kļūst par iekšēju balsi – kritisku, šaubīgu, reizēm pat nosodošu.
Šāda iekšējā pretruna var radīt:
- zemu pašvērtējumu,
- grūtības uzturēt veselīgas attiecības,
- pastiprinātu vientulības sajūtu,
- izvairīšanos no atklātības, arī terapeitiskās vidēs.
Binegativitāte var arī kavēt cilvēku atzīt savu seksualitāti kā pozitīvu identitātes daļu, kas savukārt traucē emocionālajai stabilitātei un piederības sajūtai. (Pollitt and Roberts, 2022)
Kustības NEONS līdzdibinātāja un vadītāja Ieva Feldmane uzsver:
Iekšējā binegativitāte nav personisks vājums – tā ir sabiedrības ietekmes sekas.
Kad sākam to atpazīt un pārvērst līdzjūtībā pret sevi, mēs stiprinām ne tikai sevi, bet visu kopienu.
Kā sākt ceļu uz iekšējo pieņemšanu
Lai arī binegativitāte var šķist dziļi iesakņojojusies, ar mērķtiecīgu darbu un atbalstu to iespējams transformēt pieņemšanā un emocionālā izturībā.
- Pamanīt un nosaukt savas domas.
Kad parādās paššaubas, pasaki sev: Šī ir iekšējā binegativitāte, nevis patiesība par mani. - Meklēt atbalstu no kopienas.
Sarunas ar citiem B+ cilvēkiem palīdz apzināties, ka šīs izjūtas ir kopīgas – nevis individuāls defekts. - Runāt ar LGBT+ draudzīgu speciālistu.
Ne visi terapeiti pārzina B+ pieredzi. Meklē speciālistus, kas ir izprot to. - Praktizēt līdzjūtību pret sevi.
Tā nav pašžēlošanās, bet emocionālas rūpes par sevi – kā par tuvu draugu. - Piedalīties kopienas pasākumos.
Kopienas klātbūtne palīdz atgūt uzticību sev un piedzīvot pieņemšanu praksē.
Tieši šiem iekšējiem procesiem veltīta bezmaksas darbnīca oktobrī:
Šaubas sevī: iekšējās bi-negativitātes apzināšanās, 18. oktobrī, plkst 17-20, Kaņepes Kultūras centrā LGBT+ psihologa Artūra Zarembas vadībā.
Iekšējā binegativitāte bieži maskējas kā ‘veselais saprāts’ vai ‘paškritika’.
Bet, kad mēs iemācāmies atšķirt šo balsi no savas autentiskās pieredzes, mēs atgūstam brīvību.
Mērķis nav pilnībā apklusināt šo iekšējo balsi, bet gan to mazināt un veicināt iejūtīgā sabiedrotā balsi.
– Artūrs Zaremba
Seminārā dalībnieki:
- apzinās, kā iekšējā binegativitāte ietekmē viņu domas un sajūtas;
- trenēs “veselīgā pieaugušā balsi” – iekšēju balsi, kas sniedz atbalstu un līdzjūtību;
- dalīsies pieredzē drošā B+ kopienas vidē.
Kur pieejams profesionāls atbalsts?
- Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” – 116123 (diennakts palīdzības tālrunis)
- Pusaudžu resursu centrs – bezmaksas konsultācijas jauniešiem
- Bezmaksas psiholoģiskā atbalsta iespēju apkopojums TIEK
- LGBT+ draudzīgo veselības speciālistu saraksts – pieejams vietnē mozaika.lv
Pievienojies mums 18. oktobrī un iepazīsti savu “iekšējo balsi” no jauna.
Kopā varam veidot vidi, kur pieņemšana sākas no sevis – un turpinās līdz sabiedrībai.
Avoti:
- Abbott et al (2025). An Exploratory Analysis of Minority Stress Experiences and Mental Ill-Health in Bisexual Adults.
- FRA (2020). A Long Way to Go for LGBTI Equality.
- Pollitt and Roberts (2021) Internalized Binegativity, LGBQ+ Community Involvement, and Definitions of Bisexuality.
- RACGP (2019). Bisexual Mental Health: Findings and Clinical Implications.
- The Trevor Project (2023). U.S. National Survey on LGBTQ Youth Mental Health.
- Velasco et al. (2024). Bisexual Discrimination, Internalized Binegativity and their Impact on Mental Health.